Archive for the ‘Jaunumi / Ziņas’ Category

Šis raksts ir mazliet aizkavējies un oriģināli paredzēts (kā arī publicēts) GameVision.lv , taču nolēmu to emest arī šeit, lai te arī parādītos kāda jauna informācija. Tuvākajā laikā plānoju pievērsties arī cita veida rakstiem, tā kā sekojiet līdzi. ;)

Kamēr lasāt, varat paklausīties vienu gabaliņu mūzikas, par kuru arī būs minēts šajā rakstā:

Nu jau pagājuši daudzi gadi, kopš pirmo reiz izskanēja ziņas (tas bija ap 2004. gadu), ka kāda spēles Half-Life fanu grupa nospriedusi pārveidot šīs sērijas pirmo spēli uz Source dziņa ar daudziem uzlabojumiem, tai skaitā, skaņas un visu līmeņu uzbūvēšanu no jauna, pietam, pilnīgi bez maksas. Taču tad labu laiku vairs viņu mājas lapā nebija nekādu jaunu ziņu, arī viņu forumā neviens nekādus jaunumus vairs nepublicēja un daudzi, daļēji arī es, nodomāja, ka šis darbiņš tomēr kļuvis par grūtu un projekts atmests.

Tomēr diezgan nesen Black Mesa parādījās sociālajos tīklos (Twitter, Facebook) un sāka publicēt dažādus sīkumiņus, piemēram, fanu veidotus spēles vāciņu noformējumus un tamlīdzīgi, taču neko īpaši pārliecinošu, tādēļ tas viss tika uztverts stipri skeptiski, daudzi to uztvēra kā joku un tamlīdzīgi.

Bet tagad, balstoties uz šodienas ierakstu viņu forumā un laika atskaiti mājas lapā http://www.blackmesasource.com , izskatās, ka puiši (un varbūt arī meitenes) no Black Mesa Source projekta visu šo laiku ir cītīgi strādājuši, jo tagad solās palaist šo spēli tautās jau pēc mazāk kā divām nedēļām.

Runājot par skaņas celiņu, arī tas jau ir pieejams bez maksas vai pret ziedojumu (ziedošana ir pašu izvēle) viņu mājas lapas Soundtrack sadaļā un, cik nu man sanācis paklausīties, izklausās labi un interesanti, jācer, ka arī saderēs ar pašu spēli, jo, kā mūzikas autors Džoels Nīlsens (Joel Nielsen) rakstījis, ir izmēģinātas daudzas mūzikas variācijas, mēģināts pārtaisīt arī oriģinālo skaņu celiņu, taču gala iznākums ir šāds. Sīkākam ieskatam iesaku noklausīties pašiem.

Noslēgumā pievienoju pirms kāda laika (mazāk kā mēneša) publicētu Black Mesa Source gameplay video:

Advertisements

Cīnies pret ACTA!

Posted: februāris 12, 2012 in Jaunumi / Ziņas
Birkas:,

Sveicināti!

Vēlējos atgādināt tiem, kuri, varbūt, piemirsuši, ka ACTA vēl nekur nav pazudusi un vajag cīnīties pret to. Jo tas nav vienkāršs mēģinājums cīnīties pret pirātismu, bet gan iespēja kontrolēt visu, ko iedomāsies sacīt un darīt un būs iespēja tikt sodītam par dažādiem sīkumiem, iespējams, pat par kādu dzejoļu citātiem un tamlīdzīgi.

Protestē!
Jau rīt, 13.02.2012. 13.00 pie Ministru kabineta notiks protesta akcija, sīkāk šeit – http://www.facebook.com/events/114172405371886/

Paraksties PRET!
Tāpat arī tie, kas vēl nav nobalsojuši, var to izdarīt gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā:
http://manabalss.lv/stop-acta/show
http://avaaz.org/en/eu_save_the_internet/

Kāpēc ACTA ir nevēlama?
Tiem, kuri vēl nemaz nav iepazinušies ar to, kas ir ACTA, informācija šeit:
Video youtube.com: www.youtube.com/watch?v=laqHHF1XAdk
Kā arī neliels raksts par to: http://www.gamevision.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3210%3Aacta-kas-tas-ir-un-ko-d-jautjumi-un-atbildes&catid=47%3Azinas&Itemid=18&Itemid=18

(klikšķini uz bildes, lai apskatītu lielāku)

Visgrandiozāka ziņa saistībā ar šo interneta vietni – janvāra laikā mans emuārs apskatīts 1 397 reizes, kas ir tikai par 234 skatījumiem mazāk kā 2009. gadā VISA GADA laikā (1,631). Tas arī man ir atklājis to, ka cilvēkiem ļoti interesē dažādi horoskopi  ar savu humora devu, bet tajā pašā laikā tajos var atrast arī pāris nopietnas atklāsmes un esmu nolēmis turpināt pa laikam publicēt kaut ko saistītu ar horoskopu vai arī ko līdzīgu (piemēram, vārdu skaidrotājs).

Taču, vienlaikus, manas dažādās idejas, ko vēl es te varētu darīt, nav pazudušas, taču šobrīd vēl neko neizpaudīšu, jo droši nevaru zināt, kas varētu un kas nevarētu realizēties, ja labi veiksies, tad arī to realitātē redzēsiet paši.

Pēdējā laikā ir notikušas šādas tādas lietiņas, piemēram, mana sesija ir beigusies un tagad jau kādu labu laiku rūpīgi nodarbojos ar nekā jēdzīga nedarīšanu uz pilnu slodzi…

Pagājušajā piektdienā (28. janvārī), uz Rīgu bija atbraukusi Līga un mēs kopīgi aizbraucām uz manu skolu, lai savāktu trūkstošos parakstus SIMP (atzīmju) lapā, beigu beigās izrādījās, ka man tikai viens trūkst, bet, lai dabūtu to pašu, gaidījām stundu. Pēc tam devāmies atpakaļ uz centru un tur samērā ātri nopirkām man jaunu ziemas jaku (Cubusā ar 50% atlaidi). Pēc tam devāmies mājās (manās mājās) un vakarpusē skatījāmies filmu 1408. Nākamajā dienā Līgai samērā ātri bija jādodas atpakaļ uz Tukumu (lai gan vēlāk, nekā sākotnēji bija plānots). Tad, kad ar Gunci (māsu) bijām pavadījuši Līgu uz vilcienu, devāmies mājup ar nelielu līkumu, nopirkām kartupeļus piemājas tirdziņā, vēlāk vēl aizgājām iepirkties RIMI.

Vakarpusē bija plānots iet uz Dailes teātra izrādi Marija Stjuarte, īsi pirms tam uzzinājām, ka izrāde atcelta, tāpēc ar ģimeni gājām uz kino un noskatījāmies filmu Tūrists (tīri skatāma un interesanta filma, bet beigas gan es paredzēju jau sākumā).

Svētdiena (30. janvāris), bija diezgan interesanta un iedvesmojoša. Pie manis ciemos pēc ilgiem laikiem bija ieradusies Annija. Ēdām Annijas mammas taisīto kūku (saldo maizi), mazliet paspēlējāmies ar ģitāru un tētis Annijai parādīja šādas tādas lietiņas, ko var izdarīt ar sintezatoriem un izglītoja ar šādiem tādiem jaunumiem par nu jau vecu mūziku.

Pirmdienā (31. janvārī) biju plānojis izdarīt kaudzi ar lietām, ko sen jau būtu vajadzējis izdarīt, bet sanāca tā, ka pamodos ap 16tiem (līdz ar saulrietu) un nebiju spējīgs momentā skriet uz banku utt… Taču vakarpusē vismaz ar Gundegu aizgājām uz Sky & More, apskatījām grāmatas, nopirkām viņai A3 mapi, apskatījāmies visādas lietiņas AlanDEKO – iegājām jo tur skatlogā bija forši, zaļi aizkari (?), vai kas tamlīdzīgs… bet izstaigājām visu veikalu… tur ir arī šādas tādas neķītras lietas, piemēram, pūkaini roku dzelži un savdabīgi metamie kauliņi, bet par to citreiz… bija arī tāds sarkans paklājs, ko gribētu ievilkt savā istabā mana super vecā paklāja vietā (ar sazīmētām mājiņām un ielām – kādreiz tādu ĻOTI gribēju, bet laikam tomēr, par spīti savai bērnišķībai, no TĀ vecuma būšu izaudzis).

Dienas noslēgumā šeit publicēju vienu no saviem viduvējajiem pantiņiem – lasīt šeit.

Šodien (1. februārī) samērā laicīgi piecēlos, sakopos un devos izdarīt lietas, ko biju plānojis izdarīt jau vakar – i-bankas atbloķēšanu, personalizētā e-talona iegūšanu un vēl dažus sīkumus + satikos ar Anniju uz kādu brītiņu – pastaigājāmies ar Hetfildu (Annijas sunīti). Un tagad man ir apstiprināts PayPal konts – varēšu iepirkties eBay! :D Katrā ziņā ir vismaz neliela gandarījuma sajūta… kaut gan vēl ar vien netrūkst lietu, ko vajadzētu izdarīt…

Šīs dienas (vai arī nakts) video / mūzika ir video, kam uzskrēju dr.lv (Annas Vāgneres) dienasgrāmatā

Kas jauns?!

  • Pagājušo  piektdien pēc ilgiem laikiem atkal biju Tukumā. Bija nežēlīgi auksts, šķita, ka pat vēlāk, kad atgriezos Rīgā, te bija siltāks, nekā Tukumā. Taču, par spīti tam, ka bija auksts un jau samērā tumšs, Līga izdomāja iet vairākus kilometrus ārā no Tukuma centra, uz mežu un es arī neko neiebildu. Pa ceļam stipri vien salām… ak jā, vai jau minēju, ka Līga todien bija uzvilkusi svārkus un zeķu bikses, nevis kādas biezās, siltās ziemas bikses?! Lūk tā visi krutie dara… diemžēl, es neesmu kruts… jo man nav svārku. :( Lai nu kā…  ceļā pa laikam  skrienot un slidinoties pa sniegu un ledu, mēs pat tikām līdz mežam, kur tiešām izskatījās pasakaini… to pat aprakstīt īsti nevar, to jāredz. Brīnumaini, cik skaistu ainavu var radīt sniegs… Taču bija pārāk tumšs, lai kaut ko no tā iemūžinātu, tāpēc te redzama bilde, kas uzņemta pa ceļam. Tā kā bija patiešām auksts, ilgi tur neuzturējāmies un devāmies atpakaļ. Drīz vien arī Līgai piezvanīja brālis un pateica, ka viņš drīz jau būs Tukumā, tā kā neko daudz vairāk nesanāca izdarīt un vēlāk es tā parēķināju, ka ilgāku laiku todien pavadīju vilcienā, nevis Tukumā.  Bet vienalga – bija vērts.
  • Tajā pašā dienā, bet vēlāk, biju klubā Depo uz post-rock grupas Mala koncertu. Bija diezgan labs, bet, godīgi sakot, biju gaidījis kaut ko mazliet vairāk, bet vienalga patika.MALA
  • Vēl arī jau kādu laiku manā īpašumā ir nonākusi pāragra vārda dienas dāvana – elektriskā ģitāra. JEEEEEEEEEEEEEEY! Vēl gan nevaru lielīties ar kādām izcilām prasmēm ģitārspēlē, bet šo to vismaz esmu iemācījies un ceru, ka kaut kad nākotnē sanāks arī iemācīties ko vairāk…
  • Sanācis arī tā, ka pa to laiku, kamēr māsa bija slima, lasot viņai priekšā Bada spēles, izdevās tās izlasīt un pašam pat iepatikās, jo izrādījās, ka tas NAV gluži tāds pats meiteņu mīlas romāns kā KRĒSLA un citu mēbeļu piedzīvojumi (lasīt – Krēsla/Twilight), tagad jau kopīgi esam tikuši pie otrās grāmatas (Spēles ar uguni) beigām, atlikušas pāris nodaļas.
  • Šo piektdien ir mūsu kursa “Piparkūku cepšanas vakars” (sākums 16.00 :D)pie Alekša.
  • Un sestdien Līga būs Rīgā, iesim uz Prāta Vētras koncertu! :))

Ir tāda sajūta, ka dadz ko svarīgu esmu aizmirsis uzrakstīt, bet neko darīt… šodienai tas arī viss…


Šodien man nav vēlēšanās kaut ko gari rakstīt, tāpēc pateikšu tikai to, ka tagad ir radusies iespēja TIEŠĀM atbalstīt krūts vēža slimnieces ar Samsung akcijas palīdzību, sīkāk skatīt šeit – http://twb.ly/d28Tg9 Kam interesē – interesē, kam ne – ne…

Šīs dienas (un arī vakardienas) dziesma:

And i’ve tried so hard, so many times,
To change, to break through!
But always something was missing,
There’s always something that’s missing…

And i’ve tried so hard, so long till now…

But i never realized – it was always you,
To help me, get through!

 

Dream For Eternity ir samērā jauna grupa(dibināta 2009. gada beigās/2010. gada sākumā) un šī dziesma ir viņu pirmais singls. Viņus var atrast gan draugiem.lv, gan myspace.com.

Nezinu pat īsti kādēļ, bet šī dziesma/muzikālais skaņdarbs mani piesaista un rada spēcīgas emocījas…

Dziesmu mp3 formātā var lejupielādēt šeit (bez maksas)

 

 

Tas arī viss…

Sveicināti…

Normālos apstākļos es drošvien šajā laika periodā būtu izveidojis kādu kaudzīti rakstiņu, bet tā kā sanāca mazliet citādāk…

BLACK SAND

(Dāvis (Black Sand))

Un tātad 25. augustā iekš DEPO kluba bija kārtējais “20 mīnūšu slavas” pasākums, kuru pirmo reizi apmeklēju arī es, jo tur uzstājās manu paziņu (Dāvja un Kristiāna, kurus pavisam nejauši iepazinu šī gada FonoFestā, jo viņiem nebija telts, kur pārnakšņot toties man bija 3vietīga telts vienam pašam) grupa – Black Sand.

Tā nu džeki nospēlēja tīri labi, ņemot vērā, ka tā bija viņu 2. uzstāšanās publikai. Vienīgais mīnuss, ka viņiem pašlaik ir ļoti maz dziesmu, ko izpildīt, tāpēc nesanāca izmantot pat ne visas 20 minūtes, kas atvēlētas.

(Fanes)

Viņiem pat bija pašiem savas fanes…  ;D

Un beigās viņi izpildīja arī savu BONUS dziesmu “Nav veiksmes”, ko oriģinālā izpilda AK69.

Kopumā: Bija savi mīnusi un varēja būt labāk, bet esmu drošs, ka viņi jau drīz vien būs visu uzlabojuši un izlabojuši.

Vēlāk, kad adgriezāmies DEPO, uzstājās grupa Wake Up, kas patīkami pārsteidza ar savu diezgan interesanto izpildījumu kā arī skatuves tēlu un uzvedību. Tiešām iepatikās, ierakstosgan neizklausās diezko labi.

Taču drīz vien sākās kas nepatīkamāks pāris dienas vēlāk, sestdienā pamanīju, ka man uz rokas tur, kur iepriekš bija bijusi vien neliela tulzna, tagad ir sastrutojis un sāp. Sākotnēji centos to “apkarot” mājas apstākļos, taču jau otrdien devos pie savas ģimenes ārstes, kas mani nosūtīja uz 1. slimnīcas poliklīniku, pie ķirurga, tā nu es tur aizgāju, lai uzzinātu, ka man jābrauc uz Biķernieku slimnīcu, lai tur atgrieztu vaļā un iztīrītu… aizbraucu, sagraizīja mani, nosūtīja atpakaļ uz poliklīniku pārsiet. Nākamā diena bija 1. septembris (ĻOTI “VEIKSMĪGS” MĀCĪBU GADA SĀKUMS), nospriedu par spīti visam aiziet uz skolu un pēc tam iet uz pārsiešanu, taču netiku, nākamajā dienā, kad aizgāju, man pārsēja, bet pateica, ka jābrauc atpakaļ uz slimnīcu un tā nu es tur nodzīvoju 5 dienas… Tagad skolā vēl ar vien jūtos mazliet atpalicis, kaut gan kavēju tikai 3 dienas… Tagad jau protams esmu vesels un par piemiņu palikusi tikai rēta plaukstā. Un skolā… jā.. skolā ir diezgan traki, jau uzdoti dažādi darbi, ko taisīt,  un gandrīz katrā lekcijā atkal uzdod jaunu. Līdz ar to pašlaik man ir samērā bezcerīgs noskaņojums, bet gan jau…

Atgriežoties pie pozitīvākas nots – Pagājušajās brīvdienās biju aizbraucis ar ģimeni uz Kurzemes pusi. Pamatā gan vienkārši apkopām kapus pa ceļam, bet tā bija arī ekskursija –apskatījām pilsētiņas, kas bija pa ceļam u.c., paviesojāmies arī Guntara, tēta drauga, lauku mājās, kas atrodas interesantajā vietā ar nosaukumu Lēnas.. apstaigājām turienes ievērojamākās vietas, kas pamatā gan bija pamestas un pussagruvušas mājas, bet viena no šīm ēkām bija ļoti varena – ar milzīgām kolonnām un atgādināja miniatūru LNO kopiju, upes krastā… taču arī pamesta. Vēlāk arā cepām aļu, kaut gan bija jau pavisam tumšs

Pašā vakarā…kas būtībā bija nakts… braucām uz Liepāju, kur meklējām nakts mājas un veiksmīgi tās atradām “Fontaine Hotel”, kura telpu iekārtojums (interjers) ir ļoti interesants un samērā neparasts (vismaz priekš viesnīcas).

(Es, iekš Fontaine Hotel, savā gultā)

NOBEIGUMĀ: Drošvien, ja par šo visu es būtu rakstījis atsevišķi, būtu daudz vairāk teksta un vairāk sīku nianšu, bet pietiks ar šo. Kā arī, nevaru garantēt, ka kaut kad drīzumā būs arī vēl kāds rakstiņš – viss atkarīgs no noskaņojuma un brīvā laika daudzuma.

(Mana foto modele – Gundega (māsa))

Personīgi man daudz labāk patīk vecā stila dziesmas, bet nu, laikam, arī šai nav nekādas vainas, ja neskaita diezgan tizlu ritmu… bet izskatās, ka nākošais albums jau varētu būt pilnīgs DnB :D Taču klips gan man tīri labi patīk.

Dzelzs vilks

Dzelzs vilks

Vakar atgriezos no savas lauku mājas, kas atrodas Smiltenes pagastā.. Tur pa šīm dienām, kamēr neesmu bijis Rīgā, paspējām izrakt grāvi, ielikt kabeli un aizrakt, kā rezlutātā tagad arī klētī ir ievilkta elektrība un vairs nebūs jāvelk pagarinātājs no mājas.

Taču tas nav vienīgais notikums – kaut gan Gundegas (manas mazās māsas) dzimšanas diena ir šodien, tās svinības notika jau pagājušajā nedēļas nogalē… un par spīti tam, ka bija ieradušās tikai 2 draudzenes, no kurām viena pie mums uzturējās 3 dienas, bet otra tikai pāris stundas, plnīga garlaicība nevaldīja nevienu brīdi – bija gan naksnīga pastaiga (gandrīz) pilnmēness un arī kabatas lukturīša gaismā, kurā piedalījos arī es, gan deju paklāju spēles spēlēšana, no kuras dimdēja visa māja(arī pie tā es mazliet piedalījos), gan arī improvizēta karaoke, pusdienas klētī, sveču gaismāpeldes apmākušās dienas laikā un vēl daudz kas cits.

Taču vakar (23. augustā), vakara pusē bija pēdējā laika patīkamākais pasākums/notikums – Dzelzs vilka koncerts Tukuma kultūras namā, kurā viņi nospēlēja vairākas dziesmas, ko man iepriekš koncertā nebija gadījies dzirdēt – tautas dziesmu “kaverversijas”/tautas dziesmu “pakaļdarinājumus”(nosaukumi man piemirsušies, bet vairākām vārdus zināju), kā arī vienu no savām samērā sen pazīstamām dziesmām “Tā es mīlu”, ko man arī iepriekš nebija izdevies dzirdēt dzīvajā izildījumā. Protams, tika atskaņotas arī tādas ierastās dziesmas kā “Vienas nakts meitene”“Ļauj man Tevi…”,  “Balerīna” ,”Ūjā, ūjā nikni vilki”.. un ļoti iespējams, ka vēl kāda, kas man šobrīd nav prātā. Koncerts bija ļoti patīkams – publika dziedāja gandrīz kā dziesmu svētkos un kopumā bija ļoti patīkama atmosfēra un jūtama grupas atdeve.

MĪNUSI. Viens liels mīnuss ir tas, ka šo koncertu un vēl veselu lērumu citu koncertu visā Latvijā organizē EjamBalsot.lv, kas automātiski iejauc garlaicīgas, ideoloģiskas uzrunas par to, ka ir jāiet balsot, lai ietekmētušo procesu, ka nevēlamās personas droši drīkst izsvītrot no vēlēšanu sarakstiem, un tamlīdzīgas lietas, ko patiesībā jebkurš saprātīgs cilvēks tāpat saprot, taču paldies šai organizācijai par koncertu un bezmaksas krekliņu ar EjamBalsot.lv simboliku… Liela vilšanās arī bija Latvijas Trīs Tenori ar savu lēto, ierakstīto pavadījumu un vienmuļo izpildījumu, kas tiešām īpaši nepiesaistīja publiku, kaut gan tika izpildītas labi zināmas tautas dziesmas… Noslēgumā – man arī īpaši nepatika tas, ka bija jāsēž koncerta laikā, taču tāds nu ir mīnuss, ja esi atnācis uz koncertu, kas paredzēts, lai piesaistītu publiku aģitācijas kampaņai, taču PLUSS ir tas, ka visi šie koncerti ir bez maksas

TOMĒR. Par spīti tam, ka varbūt nebiju gluži apmierināts ar šo pasākumu kopumā, Dzelzs vilks lieliski glāba situāciju, tāpēc esmu 99% drošs, ka tad, kad šis pats pasākums notiks Rīgā, 22. septembrī, ES TUR BŪŠU. Par citām šī pasākuma norises vietām var uzzināt šeit .

PIRMĀ [svarīgā] ZIŅA: Kā jau kāds no retajiem cilvēkiem, kas lasa šo manu emuāru/blogu/dienasgrāmatu, iespējams, kaut kad pamanīja… es uz kādu laiciņu biju pazudis no šejienes… precīzāk – kopš 2010. gada 15. septembra… tātad jau vairāk kā pusgads… pag? Tik maz? Man šķita, ka tas bija vēl senāk… es gan nebiju nekur īpaši pazudis, jo twitter.com samērā intensīvi esmu ziņojis par savām gaitām…

Labi, nenovirzīšos pārāk no savas šīs dienas tēmas (kas būtībā ir pilnīga beztēma), un oficiāli paziņošu – Sākot ar šodienu (vai arī drīzāk – šo nakti), es šeit atkal atgriežos un centīšos atdzīvināt šo lapeli kaut mazliet.. iespējami bieži ierakstot kaut ko interesantu… vai arī ne tik interesantu… katrā ziņā – esmu atpakaļ un plānoju te arī palikt! Ceru, ka atradīsies arī kāds, kas kaut ko no manis rakstītā kādreiz izlasīs… ja nē – skumji man… ;( bet dzīve virzās uz priekšu un neapstājas, lai mierinātu rauduļus :D

OTRĀ [svarīgā] ZIŅA: Viens no maniem mīļākajiem seriāliem – Dexter/Deksters (nejaukt ar Dekstera laboratoriju, jo šim seriālam ar to nav nekāda sakara) – jau drīzumā atkal tiks rādīts un tā būs jauna sezona, nevis garlaicīgi atkārtojumi… nevaru vien sagaidīt…

Nu, tā… iesildīšanās rakstam pietiks, pats labākais, aizraujošākais un interesantākais vēl tikai gaidāms… paldies par uzmanību, manu mazo lasītājiņ!

Jau pirms kāda laiciņa pamanīju, ka Dzelzs Vilka jaunā albuma dziesmai Modernas spēles parādījies arī klips. Klips ir labs un no jaunā albuma šī dziesma ir mana mīļākā…

(video klipu var apskatīt, nospiežot uz Lasīt tālāk )

(vairāk…)