Posts Tagged ‘kopsavilkums’

Kas jauns?!

  • Pagājušo  piektdien pēc ilgiem laikiem atkal biju Tukumā. Bija nežēlīgi auksts, šķita, ka pat vēlāk, kad atgriezos Rīgā, te bija siltāks, nekā Tukumā. Taču, par spīti tam, ka bija auksts un jau samērā tumšs, Līga izdomāja iet vairākus kilometrus ārā no Tukuma centra, uz mežu un es arī neko neiebildu. Pa ceļam stipri vien salām… ak jā, vai jau minēju, ka Līga todien bija uzvilkusi svārkus un zeķu bikses, nevis kādas biezās, siltās ziemas bikses?! Lūk tā visi krutie dara… diemžēl, es neesmu kruts… jo man nav svārku. :( Lai nu kā…  ceļā pa laikam  skrienot un slidinoties pa sniegu un ledu, mēs pat tikām līdz mežam, kur tiešām izskatījās pasakaini… to pat aprakstīt īsti nevar, to jāredz. Brīnumaini, cik skaistu ainavu var radīt sniegs… Taču bija pārāk tumšs, lai kaut ko no tā iemūžinātu, tāpēc te redzama bilde, kas uzņemta pa ceļam. Tā kā bija patiešām auksts, ilgi tur neuzturējāmies un devāmies atpakaļ. Drīz vien arī Līgai piezvanīja brālis un pateica, ka viņš drīz jau būs Tukumā, tā kā neko daudz vairāk nesanāca izdarīt un vēlāk es tā parēķināju, ka ilgāku laiku todien pavadīju vilcienā, nevis Tukumā.  Bet vienalga – bija vērts.
  • Tajā pašā dienā, bet vēlāk, biju klubā Depo uz post-rock grupas Mala koncertu. Bija diezgan labs, bet, godīgi sakot, biju gaidījis kaut ko mazliet vairāk, bet vienalga patika.MALA
  • Vēl arī jau kādu laiku manā īpašumā ir nonākusi pāragra vārda dienas dāvana – elektriskā ģitāra. JEEEEEEEEEEEEEEY! Vēl gan nevaru lielīties ar kādām izcilām prasmēm ģitārspēlē, bet šo to vismaz esmu iemācījies un ceru, ka kaut kad nākotnē sanāks arī iemācīties ko vairāk…
  • Sanācis arī tā, ka pa to laiku, kamēr māsa bija slima, lasot viņai priekšā Bada spēles, izdevās tās izlasīt un pašam pat iepatikās, jo izrādījās, ka tas NAV gluži tāds pats meiteņu mīlas romāns kā KRĒSLA un citu mēbeļu piedzīvojumi (lasīt – Krēsla/Twilight), tagad jau kopīgi esam tikuši pie otrās grāmatas (Spēles ar uguni) beigām, atlikušas pāris nodaļas.
  • Šo piektdien ir mūsu kursa “Piparkūku cepšanas vakars” (sākums 16.00 :D)pie Alekša.
  • Un sestdien Līga būs Rīgā, iesim uz Prāta Vētras koncertu! :))

Ir tāda sajūta, ka dadz ko svarīgu esmu aizmirsis uzrakstīt, bet neko darīt… šodienai tas arī viss…


Advertisements

Sveicināti…

Normālos apstākļos es drošvien šajā laika periodā būtu izveidojis kādu kaudzīti rakstiņu, bet tā kā sanāca mazliet citādāk…

BLACK SAND

(Dāvis (Black Sand))

Un tātad 25. augustā iekš DEPO kluba bija kārtējais “20 mīnūšu slavas” pasākums, kuru pirmo reizi apmeklēju arī es, jo tur uzstājās manu paziņu (Dāvja un Kristiāna, kurus pavisam nejauši iepazinu šī gada FonoFestā, jo viņiem nebija telts, kur pārnakšņot toties man bija 3vietīga telts vienam pašam) grupa – Black Sand.

Tā nu džeki nospēlēja tīri labi, ņemot vērā, ka tā bija viņu 2. uzstāšanās publikai. Vienīgais mīnuss, ka viņiem pašlaik ir ļoti maz dziesmu, ko izpildīt, tāpēc nesanāca izmantot pat ne visas 20 minūtes, kas atvēlētas.

(Fanes)

Viņiem pat bija pašiem savas fanes…  ;D

Un beigās viņi izpildīja arī savu BONUS dziesmu “Nav veiksmes”, ko oriģinālā izpilda AK69.

Kopumā: Bija savi mīnusi un varēja būt labāk, bet esmu drošs, ka viņi jau drīz vien būs visu uzlabojuši un izlabojuši.

Vēlāk, kad adgriezāmies DEPO, uzstājās grupa Wake Up, kas patīkami pārsteidza ar savu diezgan interesanto izpildījumu kā arī skatuves tēlu un uzvedību. Tiešām iepatikās, ierakstosgan neizklausās diezko labi.

Taču drīz vien sākās kas nepatīkamāks pāris dienas vēlāk, sestdienā pamanīju, ka man uz rokas tur, kur iepriekš bija bijusi vien neliela tulzna, tagad ir sastrutojis un sāp. Sākotnēji centos to “apkarot” mājas apstākļos, taču jau otrdien devos pie savas ģimenes ārstes, kas mani nosūtīja uz 1. slimnīcas poliklīniku, pie ķirurga, tā nu es tur aizgāju, lai uzzinātu, ka man jābrauc uz Biķernieku slimnīcu, lai tur atgrieztu vaļā un iztīrītu… aizbraucu, sagraizīja mani, nosūtīja atpakaļ uz poliklīniku pārsiet. Nākamā diena bija 1. septembris (ĻOTI “VEIKSMĪGS” MĀCĪBU GADA SĀKUMS), nospriedu par spīti visam aiziet uz skolu un pēc tam iet uz pārsiešanu, taču netiku, nākamajā dienā, kad aizgāju, man pārsēja, bet pateica, ka jābrauc atpakaļ uz slimnīcu un tā nu es tur nodzīvoju 5 dienas… Tagad skolā vēl ar vien jūtos mazliet atpalicis, kaut gan kavēju tikai 3 dienas… Tagad jau protams esmu vesels un par piemiņu palikusi tikai rēta plaukstā. Un skolā… jā.. skolā ir diezgan traki, jau uzdoti dažādi darbi, ko taisīt,  un gandrīz katrā lekcijā atkal uzdod jaunu. Līdz ar to pašlaik man ir samērā bezcerīgs noskaņojums, bet gan jau…

Atgriežoties pie pozitīvākas nots – Pagājušajās brīvdienās biju aizbraucis ar ģimeni uz Kurzemes pusi. Pamatā gan vienkārši apkopām kapus pa ceļam, bet tā bija arī ekskursija –apskatījām pilsētiņas, kas bija pa ceļam u.c., paviesojāmies arī Guntara, tēta drauga, lauku mājās, kas atrodas interesantajā vietā ar nosaukumu Lēnas.. apstaigājām turienes ievērojamākās vietas, kas pamatā gan bija pamestas un pussagruvušas mājas, bet viena no šīm ēkām bija ļoti varena – ar milzīgām kolonnām un atgādināja miniatūru LNO kopiju, upes krastā… taču arī pamesta. Vēlāk arā cepām aļu, kaut gan bija jau pavisam tumšs

Pašā vakarā…kas būtībā bija nakts… braucām uz Liepāju, kur meklējām nakts mājas un veiksmīgi tās atradām “Fontaine Hotel”, kura telpu iekārtojums (interjers) ir ļoti interesants un samērā neparasts (vismaz priekš viesnīcas).

(Es, iekš Fontaine Hotel, savā gultā)

NOBEIGUMĀ: Drošvien, ja par šo visu es būtu rakstījis atsevišķi, būtu daudz vairāk teksta un vairāk sīku nianšu, bet pietiks ar šo. Kā arī, nevaru garantēt, ka kaut kad drīzumā būs arī vēl kāds rakstiņš – viss atkarīgs no noskaņojuma un brīvā laika daudzuma.

(Mana foto modele – Gundega (māsa))