Lietas*, ko visvairāk vēlamies, parasti ir arī lietas, kuras visgrūtāk vai pat neiespējami iegūt.
*Vārds lietots nekonkrēti.. tā vietā varēja būt vārdi cilvēki, sajūtas u.c.
Komentārus, kuros pateikts kas vairāk, pie mana oriģinālā ieraksta var lasīt šeit.
Vakar (27. novembrī) es, kopā ar māsu, devos pievienoties cilvēku masām, kas devās uz kino teātriem, lai noskatītos otro Krēslas sērijas filmu – Jauns mēness. Šodien nolēmu dalīties ar saviem iespaidiem un domām par filmu.
Pirms kāda laiciņa Guna man parādīja šo te īsfilmu… man tā iepatikās tīri izteikto domu dēļ, kaut arī pati filmiņa ir stipri nomācoša. Taču uz to var skatīties arī citādāk – ko tur daudz sūdzēties, žēlot sevi par visādiem sīkumiem – vienmēr var būt vēl sliktāk, tāpēc jāpriecājas par to, kas ir.
“It’s funny, really, how life works – The things you try to hold on to, you try to remember, those are what you end up losing. And everything, that you try to forget or throw away, those are the things that stay…”
Bieži mēs sakām ”Nemīlu” , bet dvēselē mums tek asaras..
Bieži mēs sakām ”Ienīstu” tikai tāpēc, lai tam noticētu..
Bieži mēs sakām ”Paliec sveiks!” cerībā, ka vēl kādreiz ieraudzīsi šo cilvēku..
Bieži mēs sakām ”Pazūdi” , lai otrs neredzētu mūsu asaras..
Bieži mēs sakām ”Nekad” , kaut gan zinām, ka tas notiks vēl vēlreiz..
Bieži mēs sakām ”Vairs nemīlu” , kad baidāmies atzīties savās jūtās..
Bieži mēs sakām ”Es tevi aizmirsu” , kad cilvēka vārds no prāta nepazūd..
Bieži mēs sakām “Es izdzēsu viņa numuru”, kad zinām to no galvas…
Izcelsme: http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=3724492&pid=577755
Piebilde: šis nav nekas jauns – tas bija publicēts manā iepriekšējā blogā (kid.nee.lv) jau labu laiku atpakaļ, bet nolēmu, ka šis pat ir pietiekami lasāms, lai to varētu pārpublicēt arī šeit. Ak jā – šis dzejolis būtībā ir sarakstīts kā dziesmas teksts, taču nekad nav bijusi dziesma…
On my way to Nowhere
What can I say?
It’s a beautiful day…
But today I am sad
And that drives me mad.
Why it’s like that?
I don’t know right now
And I don’t know
How to stop this pain
I don’t know why it has to rain.
I don’t know what’s wrong
I don’t know why I don’t feel so strong
Anymore
So I sing this song…
Sometimes I can’t handle this pain
Sometimes it gets really bad and I am really sad,
But, as we know, sun comes after rain.
And the rain washes away that pain
So it’s a beatiful day
And I am on my way
To Nowhere
So I will be there.
What can I say?
It is a really beatiful day
And I’m not so sad anymore
So I will be in Nowhere
Waiting for, Waiting for…
Waiting for you, my love…
Who are you?
Where are you hiding,
Maybe you’re already here
Maybe that’s why I have this fear,
A fear to lose you,
A fear to choose you,
A fear to do something wrong to you…
So maybe you have to run away,
But maybe you should stay…
Pasaule Pasaulē 