Fragments no mana (neeksistējošā) erotiskā romāna “Gulta”

"Un Natālijas zīda nakts krekls lēnītēm noslīdēja uz grīdas pār viņas kailo augumu,
atklājot visskaistāko skatu, kādu Rodžers bija redzējis savā mūžā.
Viņš lēnām sāka pogāt vaļā savu kreklu... Natālīja pienāca klāt un atāķēja
viņa bikšu siksnu, vienlaikus skūpstot Rodžera krūtis, un lēnām virzijās zemāk,
velkot nost viņa bikses... līdz nonāca pie jogurta pakas, ko Rodžers turēja sev
starp kājām. Tad Natālija aizgāja pēc bļodiņām un Kellogs pārslām. Tā abi
kopīgi paēda brokastis un devās uz darbu."

Autora piezīme: Šis "fragments" radās kādas minūtes vai divu laikā, kad Laura man prasīja
uzrakstīt kādu rindkopu no mana romāna "Gulta", ko nemaz neesmu domājis rakstīt.
Un jā, tā būtībā ir parodija par Krēslu. :D

Ieelpo… Izelpo…

// Mans komentārs: Šis tāds savdabīgs dzejolītis… pirmo rindiņu ideja vienkārši radās kādā momentā… un vēlāk, nolemjot  to TOMĒR pierakstīt uz papīra, apmēram 5 minūšu laikā radās viss dzejolis / “pārdomu darbs” – nezinu, kā šo īsti varētu klasificēt. //

Ir brīži, kad gribas kliegt,

Ir brīži, kad gribas spiegt,

Un ir brīži, kad gribam dziedāt,

Bet nesanāk… sākam kliegt…

Un varbūt arī spiegt…

Ir brīži, kad gribas lekt…

Kad gribas bēgt…

Kad gribas pacelties virs zemes…

Kad gribas nokļūt augstākajā virsotnē

Un lekt… un nedomāt… un lidot…

Ir brīži, kad sapņi piepildās…

Ir brīži, kad tie brūk…

Ir brīži…

Izmanto iespējas, kas rodas…

Ieelpo sapni, izelpo realitātē.

Nevar zināt cik iespējas mums dotas…

Klusumā

Vakar pārkravājot plauktus un cenšoties vienreiz kaut vai mazliet sakārtot savu istabu, uzdūros lapelei plauktā, par kuru biju aizmirsis un pamanīju, ka te laikam arī tas nav bijis publicēts, bet ( man vismazšķiet, ka ) tas pat ir pašrakstīts dzejolis, jau kaut kad sen… kārtējo reizi  samērā drūms, bet es vienkārši nevaru uzrakstīt pozitīvus dzejoļus… arī ne labus :D

Klusumā

Tukši vārdi klusumā

Tukši vārdi ausī manā

Tukši vārdi visapkārt man

Tukši vārdi ļoti skaļi skan

Vēl viens tukšs vārds un es bēgšu prom…

Tukši vārdi: “Es mīlu Tevi!”

Kaut gan patiesībā mīlam tikai sevi.

Tukšums… Tukšums…

Dvēselē ir tukšs mums…

Vēl viens tukšs vārds un es bēgšu klusumā!

Laimīgu jauno gadu! (dzejolis)

Kādā vēsā vakarā,

Nezin, kādā sakarā,

Atvēru es logu,

Paskatījos ārā –

Tur troksnis, ugunis un liesmas…

Briesmas!

Laikam ir plīsis šis dzīvības diegs vai vads…

Bet, no rīta pamostoties, atkal klāt ir jauns gads!

/KP – Es pats, tāpēc netiesājiet par to, kāds ir šis pantiņš – tā izdomāšanai pavadītas tikai kādas 5 vai 10 minūtes.

Visu to labāko Janajā gadā visiem, kas šo lasa vai arī nelasa! ;)

“Skrienot” video / īsfilma

Kā jau biju solījis – parādīšu šeit šo te mazo video, kamēr vēl neesmu ticis galā ar savu jauno video.

Tas uzņemts vasarā, jau labu laiku pieejams gan youtube.com, gan arī manā draugiem.lv albumā, galerijā ar nosaukumu “Skrienot jeb labākais veids kā izniekot 1 min TAVAS dzīves!”. Būtībā šis video tapa vienkārši aiz neko darīt – ar māsu Vecāķos garlaikojāmies.. muļķojāmies un tad iedomājāmies, ka kaut ko no tā varētu nofilmēt un tā arī izdarījām. Runājot par fona mūziku – tādu mūziku(Korpiklaani – Vodka) arī klausījāmies tieši filmēšanas brīdi, bet, lai skaņa būtu kvalitatīvāka, pēc tam tā tika aizvietota ar skaņu no mp3 faila + beigās pievienots sīks skaņas efekts. Fotoaparātā filmējot tika izmantots gatavais krāsu filtrēšanas efekts – redzami tikai zaļie toņi(pietam – ne visi). Ak jā – video ir tieši minūti garš, kā drošvien jau sapratāt no galerijas nosaukuma. Ceru, ka, skatoties šo video, jūs pārņems tikpat pozitīvas emocijas, kādas bija to filmējot.

Gandrīz piemirsu – šī video uzņemšanas procesā gadījās arī neliels starpgadījums – mēs ar māsu saskrējāmies un gandrīz sagāzāmies čupā, bet par laimi – neviens necieta un tas tikai radīja lielāku jautrību pašiem. (tas notika brīdī, kad uz video beigām kādu laiku neviens garām nepaskrien kādu īsu brītiņu)

Tā nu mums ar māsu nereti gadās radīt kādus jaunus brīnumus! Piebildīšu arī, ka video/īsfilmiņa, par ko jau esmu runājis kādu laiku, arī ir tapusi sadarbībā ar Gundegu (manu māsu). Domāju šo video sastiķēt kopā jau šīs nedēļas laikā… ceru, ka izdosies… :D

Pašlaik tas arī viss.. nobeigumā tikai pieminēšu, ka sīkus jaunumiņus, manas domas un citas lietas, kas saistītas ar manu/mūsu dzīvi, var izlasīt manā twitter.com profilā vai arī vienkārši ieskatīties tepat, labajā pusē, sadaļā Kas notiek?, tāpēc tur arī varētu parādīties kaut kas sakarā ar jaunumiem par šo gaidāmo video.

Jauks laiks

Ak, cik šis laiks ir jauks
Dzirdi? Tevi kads sauc!
Nav draugu daudz..
Bet, ja dzirdi, ka tevi sauc..
Brauc!

Ja darbu ir par daudz,
Audz!
Kaut esi viens pats
Sāc!
Un nekad nepārtrauc
Klaudz!
Aizvērtās durvis vēl apziņā klaudz
Bet kas par to – citos logos vēl cilvēku ir daudz
Nebaidies – viņi ir tie, kas tevi sauc!

Ja varētu

Ja varētu
Es visas zvaigznes Tev nonestu
Bet diemžēl tās no kauna nodzistu
Un ūdenī tālu aizpeldētu..
Tu..

Es peldu bezgalīgā jūrā
Kāpēc es peldu?
Tā it kā es elpot zem ūdens nemācētu…
Es peldu pa ūdens virsmu,
Jo ja ienirtu, tad tikai tu būtu tā, kas izvilktu.
Izvilktu?
Nevilktu.

Es meloju sev, ka ūdenī es noslīktu
Kaut zinu, tikai tu, tikai tu
Esi tā, kas mani noslīcinātu.
Es meloju sev, peldu sev, bet elpoju tev
Nu, bet ko gan citu, lai es darītu?
Jo tikai Tu,
Tu varētu būt tā, kas mani no šīs peļķes izvilkt varētu.

Taču es nepeldu ūdenī
Es peldu melos…
Tie pārklāj manu ķermeni..
Tie piepilda manu muti…
Mani mati… man tādu nav.
Nekad nav bijis.
Es tikai pilnas ausis, muti un galvu ar meliem esmu piepildījis.

Wake / Nothing

You can’t get
All you can see
Everything is left to be
It’s just a joke
Containing stupid words we spoke
Anyway…
It’s just a dream
And when you wake
Nothing will be…

On my way to Nowhere

Piebilde: šis nav nekas jauns – tas bija publicēts manā iepriekšējā blogā (kid.nee.lv) jau labu laiku atpakaļ, bet nolēmu, ka šis pat ir pietiekami lasāms, lai to varētu pārpublicēt arī šeit. Ak jā – šis dzejolis būtībā ir sarakstīts kā dziesmas teksts, taču nekad nav bijusi dziesma…

On my way to Nowhere

What can I say?
It’s a beautiful day…
But today I am sad
And that drives me mad.

Why it’s like that?
I don’t know right now
And I don’t know
How to stop this pain
I don’t know why it has to rain.

I don’t know what’s wrong
I don’t know why I don’t feel so strong
Anymore
So I sing this song…

Sometimes I can’t handle this pain
Sometimes it gets really bad and I am really sad,
But, as we know, sun comes after rain.
And the rain washes away that pain
So it’s a beatiful day
And I am on my way
To Nowhere
So I will be there.

What can I say?
It is a really beatiful day
And I’m not so sad anymore
So I will be in Nowhere
Waiting for, Waiting for…
Waiting for you, my love…
Who are you?
Where are you hiding,
Maybe you’re already here
Maybe that’s why I have this fear,
A fear to lose you,
A fear to choose you,
A fear to do something wrong to you…
So maybe you have to run away,
But maybe you should stay…

Nemiers 2

Šis patiesībā tapa gandrīz tūlīt pēc pirmā Nemiera, tikai netika publicēts.. nekas jau izcils nav… bet nu vienalga. :D

Lēciens tāls, bet tuvumā
Ausī neizturami skaļš čuksts
Pavisam jautrs un priecīgs šņuksts
Trūkst!
Man kaut kas te pietrūkst.
Savaldības aukla trūkst
Saprāta priekškars krīt un lūzt
Kurš gan tagad izglābs mūs?
Vai kāds par varoni kļūs?
Būs!
Mūsu pasaule tepat vien būs
Tikai mūsu sapņi lēni un mokoši sagrūs
Lēciens laimīgās zemes virzienā
Kur gan pazudusi ir tā?
Pazudusi kā maizes drupača kādā pasakā
Iekritusi manā bezapziņā
Tā
Kur gan ir pazudusi tā
Sieviete, kas ne par ko nebēdā?
Jā!
“Vai dzīve ir skaista?”
Vienkārši pasaki “Jā!”
“Tad aizmirsti visu un neklaigā!”